Zemessardzes 17. Kaujas atbalsta bataljona vēsture

Zemessardzes 15.gadadienas svinīgā parāde

Zemessardzes 15.gadadienas svinīgā parāde

1991.gada 25.septembrī tika izdota Zemessardzes priekšnieka pavēle Nr.17 par Zemessardzes apakšvienību formēšanu. Saņemta atļauja Zemessardzes štābam sākt formēt Rīgas apriņķa Zemessardzes pulku un tā sastāvā saformēt divus bataljonus ar numuriem 17. un 19.

Rīgas apriņķa Zemessardzes 1.pulka 17.bataljons 1992.gada 1.augustā plkst.08:00 Baložu ciema Policijas iecirkņa telpās izveido sakaru centru un uzsāk bataljona štāba darbību. Uzņemti sakari ar pulku un rotu štābiem Ķekavas, Daugmales, Mārupes, Babītes un Olaines pagastos.

1992.gada 19.novembrī Rīgas apriņķa Zemessardzes 1.pulka 17.bataljona štābs maina dislokācijas vietu – pārceļas uz Rīgas apriņķa Mārupes pagasta Tīraines kultūras nama telpām.

1993.gada 30.maijā LR Zemessardzes 17.bataljona štābs maina dislokācijas vietu un pārceļas uz Rīgas apriņķa Mārupes pagasta “Ceriem” (bijušo PSRS BS armijas daļu).

2002.gada 1.septembrī tika likvidēts ZS 18.kājnieku bataljons, kas bija dislocēts Jūrmalā, un tā ārrindas personālu un atbildības rajonu pievienoja ZS 17.kājnieku bataljonam.

Pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas 2004.gada 30.augusta pavēli Nr.262 “Par ZS 17.Pretgaisa aizsardzības bataljona izveidošanu”, ar 2004.gada 1.septembri uz Zemessardzes 17.kājnieku bataljona bāzes tiek izveidots Zemessardzes 17.Pretgaisa aizsardzības bataljons ar pakļautību 1.Zemessardzes novada komandierim (kopš 2006.gada pakļautība 3.ZSN komandierim).

Atjaunojot Zemessardzes 1. Rīgas brigādi  2017. gada 2. novembrī, tās atbildībā tika nodoti Zemessardzes Studentu kājnieku bataljons, Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljons pārdēvējot to par Zemessardzes 17. Kaujas atbalsta bataljonu, Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljonu, kā arī abus atjaunotos bataljonus  – 13. Kājinieku balatjonu Rīgā un 53. Kājinieku bataljonu Bauskā

ZS 17.bataljona komandieri:

Valērijs Morozs un Agris Grīnvalds

Valērijs Morozs un Agris Grīnvalds

 

 

 

 

no 12.08.1992. līdz 14.04.1994. – kapteinis Agris GRĪNVALDS (miris 2008.gada novembrī) (attēlā pa labi),
no 15.04.1994. līdz 31.12.1999. – kapteinis Valērijs MOROZS (attēlā pa kreisi),

 

 

Sandris Lembergs

Sandris Lembergs

 

 

 

 

 

no 13.01.2000. līdz 02.01.2003. – majors Sandris LEMBERGS,
no 05.03.2003. līdz 01.07.2004. – majors Andris ŠNEIDERS,

 

Gunārs Babris

Gunārs Babris

 

 

 

 

 

no 17.12.2004. līdz 24.05.2010. – majors Gunārs BABRIS,

 

Valērijs Kovgers

Valērijs Kovgers

 

 

 

 

no 25.05.2010. līdz 20.08.2014. – pulkvežleitnants Valērijs KOVGERS.

 

Aivars Krjukovs

Aivars Krjukovs

 

 

 

 

 

no 21.08.2014. līdz 15.09.2017. – pulkvežleitnants Aivars KRJUKOVS.

 

Jānis Rutkovskis

Jānis Rutkovskis

 

 

 

 

no 15.09.2017. līdz šim brīdim – pulkvežleitnants Jānis Rutkovskis

 

Ar Valsts prezidenta 1994.gada 12.jūlija pavēli Nr.26 “Par 17.Zemessardzes bataljona karogu” tiek apstiprināts Zemessardzes 17.bataljona karogs. Bataljona devīze (atspoguļota uz bataljona karoga) – „MĒS IESIM TUR, KUR TĒVU ZEME SAUC”.

Ar Zemessardzes štāba priekšnieka 1994.gada 5.aprīļa pavēli Nr.42 “Par krūšu nozīmi”, tiek atļauts izgatavot un lietot Rīgas novada 1.brigādes 17.bataljona Krūšu nozīmi.

Ikdienas formas tērpa uzšuve:

lauka formas tērpa uzšuve:

ZS 17. KAB struktūra:
1992.gada oktobrī tiek apstiprināts pirmais bataljona štats – Bataljona štābs, Atbalsta rota un trīs mobilās strēlnieku rotas, pārklājot visu Rīgas rajona teritoriju Daugavas kreisajā krastā;
2010.gada sākumā – Bataljona štābs, Štāba un apgādes rota, trīs pretgaisa aizsardzības baterijas.

Zemessardzes 17.pretgaisa aizsardzības bataljona personāls, tāpat kā citi ZS bataljoni, pirmsākumos pildīja policejiskās funkcijas Rīgas rajonā. Bataljons savā pastāvēšanas laikā ir sadarbojies un turpina veiksmīgu sadarbību ar Rīgas rajona pašvaldību un Jūrmalas pilsētas dienestiem sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, stihisko nelaimju seku likvidēšanā.

Ķemeru virsmežniecības ugunsgrēka likvidēšanā 1999.gada augustā piedalījās 48 ZS 17.bataljona zemessargi un karavīri.

2005.gada janvāra orkāna seku likvidēšanā Rīgā, Bukultos.

2006.gada aprīlī sniegts atbalsts Jūrmalā „Kūdrās” ugunsgrēka dzēšanā.

Sadarbībā ar Baložu pilsētas un Olaines pilsētas Mārupes nodaļas policiju sniegts atbalsts pazudušu bērnu meklēšanā 2007.gada janvārī un 2008.gada oktobrī.

Visa gada garumā ZS 17. KAB profesionālā dienesta karavīri un zemessargi piedalās gan bataljona plānotās, gan NBS mēroga mācībās (piem., kaujas šaušana pa zemes mērķiem, „Baltic Zenith” (PD karavīru un zemessargu apmācība praktiskajā šaušanā ar zenītlielgabaliem), „Joint Umbrella”, kas noritēja sadarbībā ar Gaisa spēkiem), kursos (sanitāru, radiotelefonistu, ložmetējnieku, nodaļas komandiera, izlūkvada kaujinieka u.c.), tādējādi paaugstinot savu profesionalitāti un kvalifikācijas līmeni. Bataljona mācības tiek plānotas, lai apgūtu gan individuālas prasmes, gan sadarbību starp nodaļas un vada personālu dažādās tēmās – pavēļu procedūras, PGA vada maršs, PGA tehnikas un ieroču apkope, PGA vada kaujas un alternatīvās pozīcijas, to aizsardzība, pirmā palīdzība, kājnieku taktika. 2014.gadā uzsāktas RBS-70 apmācības GS PAD.
Bataljonam laba sadarbība izveidojusies ar Zviedrijas bruņotajiem spēkiem un NBS Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības divizionu. Abu militāro vienību vidū notiek apmaiņa ar speciālistiem.
Ik gadu bataljona gods tiek pārstāvēts arī dažādos sporta pasākumos, vienas no kuriem ir dažādas šaušanas sacensības. Katru gadu tiek komplektēta komanda, lai piedalītos Zemessardzes vai NBS organizētajās spartakiādēs (sporta spēlēs). 2006.gadā komanda izcīnīja 6.vietu kopvērtējumā. Atsevišķos sporta veidos komandas pārstāvji ir izcīnījuši vietas apbalvojamo trijniekā – vadības sacensības I vieta, Lauka šaušana ar mazkalibra pistoli II vieta, 3*15 vasaras biatlona stafete II vieta, veiklības brauciens II vieta. Pēdējos gados bataljona personāls ir izveidojis labi saspēlējušos volejbola komandu, kura izcīnīja godalgoto I vietu Zemessardzes un NBS rīkotajās sporta spēlēs 2008.gadā.

Augusts ir arī ZS 17. KAB jubilejas mēnesis, kad personāls tiek aicināts uz svinīgu pasākumu, lai godinātu savus centīgākos un aktīvākos zemessargus un PD karavīrus, pasniedzot tiem gan bataljona, gan novada, gan Zemessardzes komandiera apbalvojumus.

ZS 17. Kaujas atbalsta bataljona karavīri strādā arī ar jaunsargiem un kopā ar NBS Rekrutēšanas un atlases centru vairākus gadus piedalās izstādēs „Skola” un NBS dienās dažādos Latvijas novados. Kā tradīciju var pieminēt ikgadējo piedalīšanos kapteiņa P.Zoltes atceres pasākumos Jūrmalā, Kauguros.

Bataljonam ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Rīgas virsmežniecību un Engures ezera dabas parka inspekcijas pārstāvjiem. Gan karavīri, gan zemessargi aktīvi piedalās akcijā „Lašiem būt” un sniedz atbalstu maluzvejniecības apkarošanas pasākumos.

Kopš 2004.gada ZS 17.Pretgaisa aizsardzības bataljonam izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Latvijas Šaušanas federāciju.

Bataljona personāls (profesionālā dienesta karavīri un 101 zemessargs) tika iesaistīts NATO samita kārtības nodrošināšanā no 2006.gada 24.novembra līdz 2006.gada 29.novembrim.

Rudens bataljona personālam ir viens no „karstākajiem gada laikiem” – zemessargi ne tikai tiek aicināti uz gada atskaites mācībām, bet arī tiek gatavoti militārai parādei 11.novembrī un dalībai 18.novembra militārajā parādē ar kaujas transportu un tehniku. Arī ikgadējās zalves 18.novembra svētku parādes laikā ir nozīmīgs bataljona veikums.

Līdz 2009.gada rudenim bataljonā līdzdarbojās 2.Veterānu rotas. 2009.gada 11.novembrī uz esošā personāla bāzes tika izveidota bataljona Zemessardzes veterānu apvienība. Par apvienības vadītāja pienākumu izpildītāju tika iecelts virsleitnants Andrejs INDZERS, kopš 2013.gada 9.septembra bataljona veterānu apvienības vadītājs ir štāba virsseržants Andris STRĒLIS.

Dienesta izpildes laikā bojā gājuši zemessargi bataljona pastāvēšanas laikā:

  • Laimonis Melnis, zemessargs, leitnants. Gājis bojā apsardzes objektā 2008.gadā, pildot apsardzes funkcijas – nāves cēlonis: infarkts. Apbedīts Spuņciema kapos.
  • Kārlis Urbanovičs, ierindas dienesta zemessargs, leitnants, gājis bojā apsardzes objektā 1995.gadā, pildot apsardzes funkcijas – nāves cēlonis: infarkts. Apbedīts Mārupes novada Mazcenu kapsētā.
  • Ilmārs Mitenbergs, zemessargs, vecākais zemessargs, gājis bojā pēc sprādziena, kas notika pēc militāro mācību “Šaušana pa zemes mērķiem” nodarbības beigām Franču kurgānā 23.10.2011. Apbedīts Babītes novada Piņķu baznīcas kapsētā.