Pretgaisa aizsardzība I Pasaules karā.

Serbu lauka lielgabals pretgaisa aizsardzībai

Pirmā Pasaules kara lidmašīnas bija piemērotas galvenokārt izlūkošanai, gaisa kaujām, bet mazāk piemērotas bombardēšanai, jo tām bija neliela celtspēja.

Rumpler G I

Rumpler G I

Rumpler G I

Rumpler G I

1915.g. septembrī trīs Austroungārijas kara lidmašīnas uzbruka Kragujevacas pilsētai Serbijā, nometot vairākus desmitus bumbu pilsētā, dzelzceļa stacijā un uz Militāri Tehnisko Institūtu. Serbu kājnieki lidmašīnas apšaudīja ar šautenēm un ložmetējiem, bet nesekmīgi. Pilsētas tuvumā dislocētā zenītartilērijas baterija notrieca lidmašīnu, kas formācijā bija pirmā. Abi lidotāji, kas tajā atradās, gāja bojā. Serbu zenītarilērijas baterija izmantoja lauka lielgabalus, kas bija pielāgoti šaušanai pa gaisa mērķiem

Gotha G.V

Gotha G.V

Pilnīgi citas iespējas sniedza dirižabļi, kuru celtspēja sasniedza vairākas tonnas un darbības rādiuss bija daudz lielāks nekā lidmašīnām. Tas ļāva veikt objektu startēģisko bombardēšanu. Tomēr dirižabļi bija salīdzinoši lēnāki par lidmašīnām un vieglāk ievainojami. Tiem nācās veiks uzlidojums naks laikā. Šajā laikā dirižabļos celtspējai izmantoja ūdeņradi, kas varēja viegli uzliemot, ja dirižabli sašāva.

Aerostats, gaisa balons bez apkalpes, ar piekārtu garu metāla kabeli. Ar šādiem baloniem varēja aizšķērsot teritoriju pretinieka lidmašīnām

Tieši Vācijas impērijas bruņoto spēku dirižabļu izmantošana stratēģiskajā bombardēšanā veicināja vienotas, integrētas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi 1915.g. Londonā. Lielbritānijas galvaspilsētu apjoza trīs aizsardzības līnijas, kurās atradās novērošanas punkti, zenītartilērija, prožektori pretinieka aviācijas atklāšanai. Aizsardzības sistēmas ietvaros darbojās arī iznīcinātājlidmašīnas un aerostatus. Šī pretgaisa aizsardzības sistēma ļāva ievērojami mazināt dirižabļu uzlidojumos nodarītos postījumus. 1917.-1918.g., kad dirižabļu uzlidojumi sāka zaudēt efektivitāti, Vācijas gaisa spēki sāka izmantot uzlidojumos arī tālās darbības bumbvedējus, bet arī tos britu pretgaisa aizsardzības spēki spēja atvairīt.

Britu 76,2 mm zenītlielgabals, kas uzmontēts uz kravas auto. Šādi lielgabali tika izmantoti Londonas aizsardzībai

Rumpler G I

1915.g. 30.septembrī notriektā Austroungārijas lidmašīna bija Rumpler G1 . Tas bija 1915.g. Vācijā konstruēts un ražots divmotoru bumbvedējs . Lidmašīnas propelleri bija vērsti uz aizmuguri, kas bija raksturīgi diezgan daudzām I Pasaules kara sākumposma lidmašīnām. 1916.g. vidū Rumpler G I tika aizstātas ar jaunākām, modernākām lidmašīnām

Galvenie tehniskie dati:

Maksimālais ātrums   150 km/h

Lidojuma augstums 4000 m

Lidojuma tālums   600 km

Apkalpe – 3 cilvēki.

Bruņojumā bija aviobumbas (200 kg) un 7,92mm ložmetējs MG 14

 

Gotha G.V

Kad I Pasaules kara gaitā dirižabļu uzlidojumi sāka kļūt mazāk efektīvi, Vācijas izmpērija vairāk pievērsās tālas darbības lidmašīnu izstrādei. 1917.g.tika projektēts un pieņemts bruņojumā bumbvedējs Gotha G.V. Tas līdz pat kara beigām tika izmantots uzlidojumos Londonai

Galvenie tehniskie dati:

Maksimālais ātrums   142 km/h

Lidojuma augstums 6500 m

Lidojuma tālums   840 km

Apkalpe – 3 cilvēki.

Bruņojumā bija aviobumbas (500 kg) un divi 7,92mm ložmetēji MG 14

Informācijas par lidmašīnām ir no http://www.airwar.ru/index.html

 

P klases dirižabļi

Šī tipa dirižabļi tika ražoti kopš 1915.g.un tika aktīvi izmantoti uzlidojumos Londonai

Galvenie tehniskie dati:

Maksimālais ātrums   90 km/h

Lidojuma augstums 3200 m

Lidojuma tālums   4300 km

Apkalpe – 19 cilvēki.

Bruņojumā bija aviobumbas (vismaz 2000 kg, bet varēja būt lielāka bumbu krava, ja tika tika uzpildīts mazāks degviels daudzums. Tas, protams,arī samazināja lidojuma tālumu) un septiņi līdz astoņi 7,92mm ložmetēji.

Informācija no grāmatas Zeppelins:German Airships 1905- 1940. Ch.Stephenson, Oprey Publishing,London, 2004

 

Materiālu sagatavoja: Jānis Medisons